SALMO
Jaunums_ziemas zābaki NORFIN NORDIC
Jaunie zābaki īpaši piemēroti mainīgajiem ziemas apstākļiem! Tie ir izturīgāki nekā putu zābaki, jo izgatavoti no augsti tehnoloģiska gumijas un plastikāta maisījuma TPR (Termo Plastic Rubber)ar biezu iekšējā siltinājuma kārtu.SALMO JAUNUMI
SIA SALMO
Starptautiska kompānija, kas nodarbojas ar makšķerlietu, tūrisma inventāra un apģērba izstrādi un vairumtirdzniecību aicina pastāvīgā darbā
tehnisko maketētāju
poligrāfijas katalogu maketēšanai krievu valodā.
Prasības pretendentam - lasi tālāk
04.01.2011. Visi SALMO veikali izņemot Deglava iela 50, šodien strādā pēc standarta darba laika.
08.12.2011 Tik interesantu un rezultatīvu asaru copi kā šajā atklāto ūdeņu sezonā, šķiet, piedzīvoju pirmo gadu. Šobrīd, kad aizvadītas pirmās salnu naktis un laika vecis jau nosliecies par labu pirmā ziemas mēneša vēsajai elpai, jūras asaris piejūras ezerus joprojām nav pametis. Tas liek cerēt uz sen nebijušiem pirmā ledus lomiem. Bļitka? Šo periodu bez tās joprojām nespēju iztēloties! Tā ka pulējam vien žibuļus, meklējam pašus asākos trīsžuburus un aujam siltas kājas. Laiks izvicināt bļitku!
Šādu rudeni es jau sen esmu gaidījis, proti – kad upēs ūdens ir tikai nedaudz virs vasaras līmeņa (varbūt lašveidīgo zivju nārstam tas nemaz nav labi, bet, tā kā mēs, vienkāršie copmaņi, šīs zivis nemaz nedrīkstam oficiāli ķert, tad, teikšu godīgi, mani tas nemaz neinteresē). Tāpēc atrast brekšus, raudas, vimbas, baltos sapalus, arī sapalus un asarus ir daudz lielākas cerības, un bezgala interesantā pludiņmakšķerēšanas un arī fīderēšanas sezona upēs turpināsies arī novembrī un, ja neuzsals, tad pat decembrī!
Makšķerēšana jūrā no krasta kļūst populārāka ar katru gadu, un nu jau tur nekāds retums nav copētāju kompānijas no Rēzeknes, Alūksnes un Valmieras, nemaz nerunājot par rīdziniekiem un jūras piekrastei tuvāk dzīvojošajiem, kas rudenī te pavada vairāk laika nekā mājās... Copei jūrā piemīt kaut kāds neatkārtojams vilinājums: kas vienreiz to ir sajutis, tam vairs miera nav – dvēseli un dūšu tā vien uz turieni velk!
Skolā iet man ļoti patīk - nez cik daudzi skolā gājēji šiem vārdiem var piekrist, bet vismaz mans 3. klases skolnieks godīgi saka – nu, nav jau nekādas vainas tai skolai, futbolu var paspēlēt, draugus satikt, ekskursijā ar klasi aizbraukt, tikai slikti ir tas, ka agri jāceļas un jāmācās...
Lai arī joprojām spītīgi vados pēc uzskata, ka vienas supervadas izgudrošana nav pa spēkam nevienam, pāris reizes šosezon vieglprātība uz pakaļas sarkanas švīkas tomēr atstāja arī man. Pirmā reize – kad no Kaņiera astoņnieces mutes 30 cm titāna vīdēja vien pāris centimetru džerka drošības sargs. Savukārt otrā – kad Lielupes strimalai aiznest teicamu dziļgājēju netraucēja pat 40 cm sprādze. Starp citu, šosezon spēlēt atteicās arī viena otra maile. Par secinājumiem un iemesliem tālāk rakstā.
Septembra izskaņā līdz ar amerikāņu Katjas atnākšanu un nedēļu ilgo pūtienu zaļās sāka pastiprinātu barošanos. Līdakas ķeras! – šādas ziņas pienāk teju no visām ūdenstilpēm. Pēc ilgiem laikiem gribas teikt – nevajag man pat to atvasaru! Lai jau tā līdaka ārdās! Šoreiz galdā celšu savas domas par oktobra plēsējiem un salikšu punktus uz i iepriekš aizsāktajai velces tēmai.
Braucot pāri Kalnciema tiltam vai pa Daugavpils šoseju Skrīveru apkaimē un paskatoties, kas šobrīd notiek upē, iespējams šis jautājums kādam varētu likties stipri dīvains. Velcēšana mūsu ūdeņos ir ārkārtīgi populārs rudens plēsēju ķeršanas paņēmiens un pavisam droši var teikt, ka savā rezultativitātē un izplatībā konkurē ar jebkuru citu spiningošanas disciplīnu. Šoreiz piedāvāju parunāt par velci -vulgaris jeb visiem it kā saprotamo un reizē arī desmitiem kāpēc apbērto copes veidu. Nu, piemēram, visu pirms, kā laivā nosēdēt astoņas stundas ar siltām kājām un nesāpošu muguru? Arī par kātiem un mānekļiem parunāsim.
04.01.2011. Visi SALMO veikali izņemot Deglava iela 50, šodien strādā pēc standarta darba laika.
SALMO veikalu darba laiki svētkos
SALMO veikalu darba laikus svētkos vari aplūkot sadaļā SALMO tīkls!!
08.12.2011 Tik interesantu un rezultatīvu asaru copi kā šajā atklāto ūdeņu sezonā, šķiet, piedzīvoju pirmo gadu. Šobrīd, kad aizvadītas pirmās salnu naktis un laika vecis jau nosliecies par labu pirmā ziemas mēneša vēsajai elpai, jūras asaris piejūras ezerus joprojām nav pametis. Tas liek cerēt uz sen nebijušiem pirmā ledus lomiem. Bļitka? Šo periodu bez tās joprojām nespēju iztēloties! Tā ka pulējam vien žibuļus, meklējam pašus asākos trīsžuburus un aujam siltas kājas. Laiks izvicināt bļitku!
Šādu rudeni es jau sen esmu gaidījis, proti – kad upēs ūdens ir tikai nedaudz virs vasaras līmeņa (varbūt lašveidīgo zivju nārstam tas nemaz nav labi, bet, tā kā mēs, vienkāršie copmaņi, šīs zivis nemaz nedrīkstam oficiāli ķert, tad, teikšu godīgi, mani tas nemaz neinteresē). Tāpēc atrast brekšus, raudas, vimbas, baltos sapalus, arī sapalus un asarus ir daudz lielākas cerības, un bezgala interesantā pludiņmakšķerēšanas un arī fīderēšanas sezona upēs turpināsies arī novembrī un, ja neuzsals, tad pat decembrī!
Makšķerēšana jūrā no krasta kļūst populārāka ar katru gadu, un nu jau tur nekāds retums nav copētāju kompānijas no Rēzeknes, Alūksnes un Valmieras, nemaz nerunājot par rīdziniekiem un jūras piekrastei tuvāk dzīvojošajiem, kas rudenī te pavada vairāk laika nekā mājās... Copei jūrā piemīt kaut kāds neatkārtojams vilinājums: kas vienreiz to ir sajutis, tam vairs miera nav – dvēseli un dūšu tā vien uz turieni velk!
Skolā iet man ļoti patīk - nez cik daudzi skolā gājēji šiem vārdiem var piekrist, bet vismaz mans 3. klases skolnieks godīgi saka – nu, nav jau nekādas vainas tai skolai, futbolu var paspēlēt, draugus satikt, ekskursijā ar klasi aizbraukt, tikai slikti ir tas, ka agri jāceļas un jāmācās...
Lai arī joprojām spītīgi vados pēc uzskata, ka vienas supervadas izgudrošana nav pa spēkam nevienam, pāris reizes šosezon vieglprātība uz pakaļas sarkanas švīkas tomēr atstāja arī man. Pirmā reize – kad no Kaņiera astoņnieces mutes 30 cm titāna vīdēja vien pāris centimetru džerka drošības sargs. Savukārt otrā – kad Lielupes strimalai aiznest teicamu dziļgājēju netraucēja pat 40 cm sprādze. Starp citu, šosezon spēlēt atteicās arī viena otra maile. Par secinājumiem un iemesliem tālāk rakstā.
Septembra izskaņā līdz ar amerikāņu Katjas atnākšanu un nedēļu ilgo pūtienu zaļās sāka pastiprinātu barošanos. Līdakas ķeras! – šādas ziņas pienāk teju no visām ūdenstilpēm. Pēc ilgiem laikiem gribas teikt – nevajag man pat to atvasaru! Lai jau tā līdaka ārdās! Šoreiz galdā celšu savas domas par oktobra plēsējiem un salikšu punktus uz i iepriekš aizsāktajai velces tēmai.
Braucot pāri Kalnciema tiltam vai pa Daugavpils šoseju Skrīveru apkaimē un paskatoties, kas šobrīd notiek upē, iespējams šis jautājums kādam varētu likties stipri dīvains. Velcēšana mūsu ūdeņos ir ārkārtīgi populārs rudens plēsēju ķeršanas paņēmiens un pavisam droši var teikt, ka savā rezultativitātē un izplatībā konkurē ar jebkuru citu spiningošanas disciplīnu. Šoreiz piedāvāju parunāt par velci -vulgaris jeb visiem it kā saprotamo un reizē arī desmitiem kāpēc apbērto copes veidu. Nu, piemēram, visu pirms, kā laivā nosēdēt astoņas stundas ar siltām kājām un nesāpošu muguru? Arī par kātiem un mānekļiem parunāsim.